Šī gada 16. oktobrī norisinājās Latvijas Psihologu biedrības organizēto Psiholoģijas dienu noslēguma konference “Psiholoģiskā labklājība COVID-19 laikā un pēc tā”. Konferences programmā kā runātāja piedalījās arī Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja, Mg. psych., Rita Niedre, izklāstot par jaunumiem lekcijā-diskusijā “Psihologa kā reglamentētās profesijas aktualitātes”. Uzstāšanās laikā izskanēja daži jautājumi – publicējam Ritas Niedres rakstiski sniegtās atbildes.

Ja psihologa darbs ir reģistrēts citā valstī, vai darbojoties tiešsaistē Latvijā viņam arī jākārto sertifikācija?

Ja pakalpojums tiek sniegts Latvijā, psihologam ir jābūt reģistrētam Latvijas Psihologu reģistrā. Pakalpojumu var sniegt sertificēts psihologs, vai Psihologu reģistrā reģistrēts psihologs, kuram ir noslēgts līgums ar psihologu-pārraugu (par to veikta atzīme Psihologu reģistrā).

Vai psihologs-pārraugs paraksta nesertificēta psihologa sagatavotus Sadarbības pārskatus, kas tiek izsniegti klientam?

Psihologu likuma 13.panta trešā dala nosaka: “Ja atzinumu gatavo psihologs, kurš nav šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmis psihologa sertifikātu, atzinuma sagatavošanu pārrauga un to paraksta arī psihologa darbību pārraugošais psihologs–pārraugs”.

No minētā izriet, ka nesertificēta psihologa sagatavotu Sadarbības pārskatu psihologs-pārraugs neparaksta. Vienlaikus nesertificētajam psihologam ieteicams pārrunāt ar psihologu-pārraugu Sadarbības pārskata izsniegšanas mērķi. Nav pieļaujama Psihologa atzinuma aizstāšana ar Sadarbības pārskatu, ja veikta psiholoģiskā izpēte.

Vai ir vadlīnijas pārraudzības samaksai un vai tas attiecas tikai uz kontaktstundām, vai arī, piemēram, iepazīšanās ar pārraugamā veikto izpēti?

Samaksu par psihologa-pārrauga pakalpojumu nosaka psihologa-pārrauga un nesertificētā psihologa savstarpējās sadarbības līgums. Līgums tiek noslēgts, abām pusēm vienojoties par tā saturu.